Nūjošanas vēsture

Pasaulē ir vairāki ļaudis, kas sev piedēvē nūjošanas pirmatklājēja godu. Arī pašu nodarbi mēdz saukt dažādos vārdos - nordic walking, ko dažkārt neveiksmīgi tulko kā 'ziemeļu pastaiga', ski walking, exerstriding, u.c.

No daudzajiem nūjošanas pirmatklājējiem līdz šim veiksmīgākie ir bijuši somi, kuriem ir sekmējusies ne vien izgudrošana, bet arī popularizēšana un inventāra ražošana. Somu nūju ražotājs Exel, kas šo jaunatklājumu padarīja populāru, piedāvājot tam atbilstošu inventāru, nūjošanas vēsturi skaidro tā:

• 30o gadu sākumā nūjošana kļūst par somu distanču slēpotāju vasaras treniņu metodi,

• 80o gadu sākumā Somijā arī ārpus distanču slēpotāju aprindām novēroti pirmie mēģinājumi soļot ar slēpošanas nūjām. Šajā pašā laikā sporta koledžas piedāvā soļošanu ar nūjām kā eksotisku treniņu metodi.

• 1996. gadā, apvienojot Suomen Latu (Somijas Atpūtas un brīvdabas sporta asociācijas), Somijas Sporta institūta un Exel spēkus izveidojas nūjošanas tagadējā forma.

• 1997. gadā notiek Exel atbalstīts nūjošanas uznāciens starptautiskā mērogā un Exel ievieš jēdzienu nordic walking. Ap šo pašu laiku Exel sadarbībā ar Somijas Sporta institūtu ievieš pirmās oglekļa nūjošanas nūjas.

Latvisko nosaukumu nūjošana, kā runā, esot izgudrojusi bijusī Latvijas vēstnieces Somijā, bet plašākā sabiedrībā to ieviesis veselības žurnāls 36,6, kas nūjošanas popularizēšanai pievērsies jau kopš gadsimta sākuma.

Patlaban Latvijā nūjošanu atbalsta un popularizē vairākas - gan privātas, gan no budžeta finansētas- organizācijas. 

Par nūjošanas popularitāti Somijā (12.2012)>>

Par nūjošanas "izgudrotāju" 

Pēdējā laikā ir izvērtušās vairākas diskusijas un iezīmejušās dažas pretrunas uzskatos par to, kā aizsākusies nūjošana. INWA uzskata, ka nūjošanas vēstures un izcelsmes jautājums ir skaidrs un nepārprotams, bet, respektējot tos, kam nūjošanas vēsture ir mazāk zinama, INWA vēlas sniegt skaidrojumu par nūjošanas patieso izcelsmi.

Nesen publicētajā gramatā par nūjošanu Tīna Arankoski (Tiina Arrankoski) un Tuomo Ketunens (Tuomo Kettunen) ir snieguši precīzākas norādes par to, kā 1966.gadā Helsinku Viherlākso (Viherlaakso) skolas sporta skolotāja Lēna Jēskileinena (Leena Jääskeläinen) sporta stundu programmā ieviesa "iešanu ar slēpju nūjām". Viņa pamanīja, ka noslodze, kas aptvēra līdz pat 90% ķermeņa muskulatūras, veicināja jauniešu fizisko sagatavotību.

Kad Lēna pieveinojās Jiveskīlas (Jyväskylä) Universitātes mācībspēkiem, viņa turpināja propogandēt šo nodarbibu veidu, ko šodien pazīstam ar nūjošanas vārdu, iesakot nūju izmantošanu sporta stundās un izstrādājot virkni vingrinājumu ar nūjām.

1990to gadu sākumā Somijas Atpūtas un Brīvdabas sporta asociācijas "Soumen Latu" direktora Tuomo Jantunena (Tuomo Jantunen) darbība iezīmēja jaunu posmu -mēģinājumus iznest nūjošanu ārpus izglītības sistēmas un pievērst tai sabiedrības uzmanību.

Kopš šī brīža virkne somu, viņu viņu vidū INWA prezidents un kādreizējais Exel vecākais Viceprezidents Aki Karihtala (Aki Karihtala), Mati Heikila (Matti Heikkilä) no Vierumeki (Vierumäki) Sporta institūta, Sirpa Arvonena (Sirpa Arvonen) no "Suomen Latu" un Marko Kantaneva (Marko Kantaneva), ir ieguldijuši lielu darbu nūjošanas veicināšanā un attīstībā, ļaujot nūjošanas prieku izbaudīt miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Vēstures dokumenti nepārprotami liecina, ka ta vietā lai strīdētos par mūsdienu nūjošanas "izgudrotāja" vārdu, goda vieta nūjošanas vēsturē ierādāma tālredzīgajai skolotajai Lēnai Jeskileinenai.